Ko vecās avīzes stāsta par kuģu nelaimēm pie Latvijas krastiem

Pārskats par 18. un 19. gadsimta ziņām.

Par lielāko daļu kuģu, kas līdz 1900. gadam gājuši bojā pie Latvijas krastiem, nav ne vraku apsekojumu, ne muzeju aprakstu. Toties par tiem ir rakstījušas avīzes. Pārlūkojot pieejamos izdevumus, kas iznākuši pirms 1900. gada, izdevās savākt 74 ierakstus par kuģu nelaimēm laikā no 1766. līdz 1899. gadam. Tas nav pilns saraksts, bet tas jau parāda, kur un kā kuģi gāja bojā un kādas ziņas par tiem saglabājušās.

No kurienes ziņas nāk

Visvairāk ziņu ir vācu valodā iznākušajos laikrakstos: “Rigische Anzeigen”, “Rigasche Zeitung”, “Libausche Zeitung”, “Kurländische Gouvernements Zeitung”, “Inland”, “Düna Zeitung”. Latviešu avīzes (“Mājas Viesis”, “Latviešu Avīzes”, “Baltijas Vēstnesis”, “Balss”, “Tēvija”) par jūras nelaimēm regulāri sāk rakstīt 19. gadsimta otrajā pusē, un to kuģniecības slejās pārsvarā ir ziņas par latviešu kuģu likteņiem svešās jūrās.

Senākās ziņas nav reportāžas, bet sludinājumi. Kad kuģis bija uzskrējis uz sēkļa, no tā izglāba, ko varēja, un izglābto pārdeva izsolē. Tāpēc par 18. gadsimta nelaimēm mēs uzzinām no rindām sludinājumu nodaļā. Senākais atrastais ieraksts ir 1766. gada 17. jūlija “Rigische Anzeigen”: Rīgā tiek izsolītas tauvas, enkuri, bloki, buras un masti no angļu kuģa “The Commerce”, kas nesen strandējis pie Kolkasraga.

  1. gadsimta vidū parādās īsas korespondences no Bolderājas, Ventspils un Liepājas, vēlāk arī telegrammas. Gadsimta beigās “Libausche Zeitung” un “Düna Zeitung” jau ir pastāvīgas kuģniecības ziņu slejas.

Kolkasrags: bīstamākā vieta

No 74 ierakstiem 26 attiecas uz Kolkasragu un Irbes šaurumu. Visi kuģi, kas gāja uz Rīgu vai no tās, bija spiesti apbraukt Kolkasraga sēkli, un avīzēs šī vieta, toreiz saukta par Domesnes, atkārtojas no gada uz gadu.

Daži piemēri:

    1. gada rudenī pie Kolkasraga strandēja kuģis “St. John” kapteiņa Kaldera vadībā. Nākamā gada maijā Rīgā izsolīja no tā izglābtos 166 birkavus kaņepāju un holandiešu siļķes.
    1. gada pavasarī uz sēkļa uzskrēja angļu briga “George”, kas veda sāli no Liverpūles uz Rīgu.
    1. gada septembrī pie Melnsila tika pilnīgi sadragāts kuģis “Wilhelmine Sophie” ar 1800 mucām linsēklu ceļā no Rīgas uz Štetīni. Deviņu vīru komanda izglābās.
    1. gada 23. oktobrī Kolkasraga sēklī strandēja īru šoneris “Fortune”, kas veda linsēklas no Rīgas uz Belfāstu.
    1. gada aprīlī “Mājas Viesis” ziņoja par angļu kuģi “Honor”, kas pie Kolkasraga strandējis ar 135 lastiem rudzu no Štetīnes.

“Dienas Lapas” pielikums 1887. gadā rakstīja, ka sēkli vēl bīstamāku padarījušas smiltīs ieurbušās bojāgājušo kuģu atliekas. Savukārt “Latviešu Avīzes” 1875. gadā ziņoja par jaunas bākas būvi: kad tā būšot gatava, abas vecās bākas krastā vairs nekalpošot un prom tikšot aizvests arī uguns kuģis.

Kurzemes atklātais krasts

Uz dienvidiem no Irbes šauruma nelaimes pieminētas pie Ovišraga, Ventspils, Užavas, Jūrkalnes, Pāvilostas un Akmeņraga. Šeit kuģus krastā dzina rietumu vētras.

    1. gada novembra vētrā pie Jūrkalnes strandēja angļu kuģis “Glencoe” ar liniem un kaņepājiem ceļā no Rīgas uz Dandī. Komandu izglāba vietējie zvejnieki, un 1867. gadā viņi par to saņēma sudraba medaļas.
    1. gada novembrī “Libausche Zeitung” rakstīja, ka vienā vētrā pie Liepājas strandējuši divi kuģi un četri vīri noslīkuši, bet pie Ventspils strandējuši pieci kuģi, kuru komandas izglābtas.
    1. gada aprīlī pie Zaķumuižas kokmateriālus lādēja krievu trīsmastu šoneris “Lepaja”. Vējš to norāva no enkuriem un izmeta krastā, un kuģis bija pilnīgi zudis.
    1. gada aprīlī pie Akmeņraga par vraku kļuva norvēģu tvaikonis “Vöringen” ar 2500 mucām siļķu no Stavangeras.
    1. gadā “Dienas Lapa” ziņoja par Liepājas kuģi “Fridrikis”, kas ar malkas kravu no Ventspils tika sadragāts starp Akmeņragu un Pāvilostu.

Daugavas grīva un Rīgas jūras līcis

Otra vieta, kur ziņu ir daudz, ir Daugavas grīva. Kuģi gaidīja reidā vai mēģināja ieiet upē, un vētra tos izmeta Buļļu vai Mangaļsalas krastā. 1857. gada septembrī “Rigasche Zeitung” no Bolderājas ziņoja, ka pie Buļļiem krastā nāk jau piektais kuģis. 1851. gada novembrī starp Daugavgrīvas cietoksni un Buļļu muižu strandēja krievu šoneris “Activ”, un komanda izglābās savās laivās.

Ne vienmēr viss beidzās labi. 1898. gada novembra beigās kāds burinieks vētrā mēģināja ieiet ostā bez loča un strandēja Mangaļsalas austrumu pusē. Loči un Mangaļsalas zvejnieki izglāba četrus no pieciem vīriem, viens noslīka.

Par nelaimēm līča krastos ziņu ir mazāk: tvaikonis pie Engures 1869. gadā, kuģi pie Dubultiem 1851. un 1880. gadā, kuģis ar precēm pie Ainažu muižas 1866. gadā, kuģis “Paul” pie Salacgrīvas 1890. gadā.

Ko veda un no kurienes nāca

Kravas rāda, ar ko tirgojās Rīga un Kurzemes ostas. No Rīgas veda linsēklas, linus, kaņepājus, eļļas raušus un kokmateriālus. Uz Rīgu nāca sāls, siļķes, ogles un labība. Karogi ir visdažādākie: angļu, īru, holandiešu, norvēģu, zviedru, prūšu, Hanoveres, Hamburgas, spāņu, amerikāņu un krievu. Gadsimta beigās sarakstā parādās arī vietējie kuģi no Ventspils, Liepājas un Pērnavas.

Glābšanas dienests

Avīzēs var izsekot arī tam, kā veidojās glābšanas dienests. 1874. gadā “Libausche Zeitung” uzskaitīja Kurzemes piekrastes glābšanas stacijas: Ventspilī, Akmeņragā, Liepājā, Užavā un Mazirbē. 1879. gadā Vidzemes apgabalā bija deviņas laivu stacijas, to skaitā Mangaļsalā, Buļļos, Ragaciemā un Salacgrīvā. Mangaļsalas stacijas vīri 1876. gada 14. augustā izglāba triju kabotāžas kuģu komandas un par to tika apbalvoti. Gadsimta beigās ziņās jau minēti glābšanas tvaikoņi, kas dodas palīgā strandējušiem kuģiem.

Ko šis saraksts nepasaka

Sarakstu veidojot, jāpatur prātā vairāki ierobežojumi.

  • “Strandējis” nenozīmē “nogrimis”. Avīzes parasti raksta, ka kuģis strandējis, tātad uzskrējis uz sēkļa vai izmests krastā. Daļa šo kuģu tika sadragāti, daļu izsolīja kā vrakus, bet daļu nocēla no sēkļa un izlaboja. Iznākums zināms tikai tur, kur avots to pasaka.
  • Vietas ir aptuvenas. Avīzes nosauc tuvāko ciemu, muižu vai bāku, nevis koordinātas. Kartē kuģi atzīmēti pie minētā vietvārda, un tā nav vraka atrašanās vieta.
  • Datumi ir pēc vecā stila, kā tie doti avotos.

Kas tālāk

Nākamais solis ir precizēt nosaukumus un izskatīt atlikušos rezultātus par Ventspili, Liepāju un Daugavas grīvu. Pēc tam avīžu ziņas var salīdzināt ar zināmajām vraku vietām jūrā. Pat ja vraks nav saglabājies, šīs ziņas ir vienīgā liecība par kuģi, tā kravu un cilvēkiem.

 

Līdzīgas ziņas

Atbildēt